Mulgimā kultūrvēsturisko kodolu ar šī apvidus īpašo dialektu veido Hallastes, Karksi, Tarvastu, Paistu un Helmes novadi. Mulgimā izceļas ar skaistajām un mainīgajām ainavām Sakalas augstienē, kā arī ar vietējās kultūras mantojuma un dabas ainavu daudzveidību. Mulgimā vienmēr bijis dižens novads. Tā vērtības apkopo un ietērpj šie skaistie dziesmas vārdi: „Mulgimā – tur labi dzīvot! Visapkārt skaista un auglīga zeme. Bagātīgi meži un lielas, diženas igauņu sētas…“
Mulgimā zemnieki bija pirmie, kas 19. gadsimtā aktīvi uzsāka saimniecību izpirkšanu, strauji attīstot zemniecību. Līdz ar to šī puse tiek uzskatīta par Igaunijas kapitālisma šūpuli. 19. gadsimta vidū Mulgimā izvirzījās priekšgalā kā ekonomiski spēcīgs un kultūras ziņā aktīvs reģions, svarīgu lomu ieņēma linu audzēšana.
Mulgimā ļaudīm bija būtiska ietekme arī pirmās Igaunijas atmodas notikumos. Šai laikā Mulgimā bija kļuvis par lauksaimnieciski attīstītu un kultūras notikumiem bagātu reģionu. Mulgimā tautastērpi – tradicionālā melnā garā jaka gan pie vīriešu, gan sieviešu tērpa, pārlokāmie svārki un vilnas seģenes – šodien pazīstami visā Igaunjā. Igaunijas virtuves tradīcijā Mulgimā ienesis pazīstamo Mulgi putru, Mulgi kāpostus, Mulgi kama miltus un Mulgi biezpienmaizītes.